| VSIA "Piejūras slimnīca" | / Aktualitātes |
| ||||||||||||||||||||||||
|
VSIA "Piejūras slimnīca" Jūrmalas iela 2, Liepāja, LV-3401 Latvija  +371 63425311 +371 63425311 slimnica@lps.gov.lv   |
|
Alkohols kā riska faktors onkoloģisko saslimšanu izraisīšanā
Katru gadu no onkoloģiskām saslimšanām mirst vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet arvien jauni saslimšanas gadījumi tiek diagnosticēti. Viens no būtiskākajiem nāves cēloņiem Latvijā ir neinfekcijas slimības, tajā skaitā asinsrites sistēmas slimības, cukura diabēts un audzēji. Būtiskākie ārējie riska faktori šo slimību izcelsmei ir dzīves veida paradumi, tai skaitā ēšanas paradumi, kā arī smēķēšana un alkohola lietošana. Lai gan pierādījumi par alkohola lietošanu kā riska faktoru ļaundabīgo audzēju izraisīšanā pirmoreiz tika iegūti pirms 20 gadiem, vēl aizvien sabiedrībā nepietiekami tiek apzināta šī riska faktora ietekme. Alkohols ir būtisks novēršams ļaundabīgo audzēju izraisošs riska faktors, un, lai gan tā ietekme uz veselību regulāri atrodas publisko debašu redzeslokā, katru gadu Eiropas Savienībā alkohola lietošanas rezultātā no ļaundabīgiem audzējiem mirst vairāk kā 50 000 cilvēku, atbilstoši PVO datiem 2004. gadā 3,8% no visiem globālajiem nāves gadījumiem bija alkohola lietošanas izraisīti: 6,2% vīriešu vidū un 1,1% sieviešu vidū /1/. Epidemioloģiskie dati apstiprina, ka hroniska alkohola lietošana ir būtisks riska faktors barības vada, balsenes, rīkles un aknas audzējam. Lai gan risks alkohola lietošanas rezultātā krūts un resnās zarnas vēzim ir mazāks, alkohola kancerogēnās īpašības pastiprinās pat ar salīdzinošu zemu ikdienā uzņemtu etanola (alkohola ķīmiskais nosaukums) līmeni /2/. Ņemot vērā audzēju augsto izplatību iedzīvotāju vidū, pat neliela saslimstību izraisoša riska paaugstināšanās būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību. Neskaitāmi epidemioloģiskie pētījumi norāda uz pastāvošu korelāciju starp alkohola patēriņu un vairāku lokalizāciju ļaundabīgo audzēju incidences gadījumiem. Ir konstatēts, ka visu veidu alkoholisko dzērienu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu audzēju saslimšanas risku, kas liek secināt, ka tieši etanols ir riska izraisošā sastāvdaļa, lai gan pati viela nav klasificēta kā kancerogēna. Jau 1978. gadā Francijā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka, patērējot alkoholu vairāk kā 80 gramus dienā, relatīvais risks (RR) barības vada vēzim palielinās 18 reizes, savukārt vairāk kā 20 cigarešu izsmēķēšana dienā risku palielina 5 reizes, kas abu faktoru relatīvo risku palielina 44 reizes /3/. Saskaņā ar pētījumu datiem visvairāk alkohols relatīvo saslimšanas risku paaugstina mutes dobuma un rīkles audzējiem (RR pie augsta alkohola patēriņa =5,7), barības vada vēzim (RR=4,2) un balsenes vēzim (RR=3,2). Salīdzinoši mazāks, taču statistiski nozīmīgs (5% līmenī) RR ir kuņģa, zarnu, aknas, krūts un olvadu ļaundabīgajiem audzējiem. Vismazākais palielinātais risks pastāv plaušu vēzim (RR=1,1 pie augstākā alkohola patēriņa līmeņa). Straujākais riska pieaugums alkohola lietošanas rezultātā ir mutes dobuma un balsenes audzējiem, turklāt sieviešu vidū tas ir izteiktāks nekā vīriešu vidū, nākamajās vietās ir barības vada, krūts un aknu audzēji /4/. Jaunākie publicētie IARC (International Agency for Research on Cancer) dati par 2007. gadu sniedza secinājumu, ka pastāv pietiekami uzskatāmi pierādījumi etanola kancerogēnajām īpašībām dzīvnieku pētījumos, tādejādi alkoholiskie dzērieni tika klasificēti kā cilvēkiem kancerogēni. Turklāt tika atklāta saistība starp alkohola patēriņu un ļaundabīgajiem audzējiem: mutes dobuma, rīkles, balsenes, barības vada, aknu, zarnu un krūts. Alkoholam var būt kancerogēna ietekme uz plaušu un kuņģa audzējiem, taču pierādījumi tam netika gūti, savukārt saistībai starp alkohola patēriņu un citu lokalizāciju audzējiem nav konsekventi pierādījumi (paaugstināta patēriņa gadījumā saslimšanas risks pieauga visu lokalizāciju audzējiem). Molekulārais un bioloģiskais mehānisms, kas hroniska alkohola patēriņa rezultātā izraisa dažādu lokalizāciju ļaundabīgo audzēju saslimšanas, nav pilnībā izzināts process. Tiek lēsts, ka darbības mehānisms atšķiras katrā orgānā un iekļauj polimorfismu gēnos, kas atkodē enzīmus, kas atbildīgi par etanola metabolismu. Vairāki IRAC pārskatā iekļautie lokalizāciju audzēji bija jau iepriekš minēti kā alkohola lietošanas rezultātā izraisītas saslimšanas riska lokalizācijas. Tāpēc salīdzinoši nesen ir tikusi konstatēta saistība starp alkohola patēriņu un zarnu, krūts audzēju saslimšanām. Veiktajos pētījumos ticis konstatēts aptuveni 12-20% augstāks zarnu vēža relatīvais risks regulāri alkoholu patērējot ~ 50g dienā salīdzinājumā ar alkohola nelietotājiem. Balstoties uz vairākiem epidemioloģiskiem pētījumiem, katri 10 patērētie grami alkohola dienā tiek saistīti ar 7% paaugstinātu krūts vēža saslimšanas RR. Pētījumu ietvarā tika izteikta varbūtība, ka ap 4% attīstībās valstu krūts vēža gadījumus ir izraisījusi alkohola lietošana /5/. Lai gan pierādījumi par dažādo alkoholisko dzērienu riska pakāpi ir pretrunīgi, augstāka vairāku lokalizāciju audzēju saslimstība konstatējama stipro alkohola lietotāju vidū nevis alus un vīna lietotāju vidū. Alkohola lietošanas pārtraukšana ir vienīgais riska mazināšanas līdzeklis, taču tas nenodrošina tūlītēju rezultātu, var paiet vairāki gadu desmiti, lai saslimšanas risks samazinātos alkohola nelietotāja līmenī. Izmantotāliteratūra: 1 World Health Organization.(2010). Global status report on alcohol and health. WHO 2 Pöshl, G.,Seitz, H.K. (2004).Alcohol and Cancer. Alcohol & Alcoholism Vol.39.No.3, pp.155-165 3 Tuyns, A.(1978). Alcohol and cancer. Alcohol:Health and Research World 2.20-31 4 Bagnardi, V., Blangiardo, M.et al.(2001) Alcohol Consumption and the risk of Cancer. A Meta- Analysis. Alcohol Research & Health Vol.25.No 4 5 Rehm,J.,Baliunas, D.et al.(2010) The relation between different dimensions of alcohol consumption and burden of disease: an overview. Addiction Vol.105, pp.817-841 U. Mārtiņsone
Veselības ekonomikas centra veidotais e-žurnāls Aktuāla informācija par atkarības problēmām Atpakaļ |
|
